Suns un cilvēks
Dzīvniekam. (Jānis Žagars)

Ir cilvēks pilsētas un valstis cēlis,
Tās dalījis un saistījis vienā,
Ar tuneļiem un tiltiem jūras šķēlis
Un kļuvis varenāks no dienas dienā......

Bet katru viņa soli dzīvnieks minis
Un smagas nastas nesis,algu neprasīdams,
Un gājis visur,kur to cilvēks dzinis-
Pat nāvē, viņa taku kalnā vīdams.

Tam kalpojis nelaimē un mokās,
Kaut reti cilvēks sildījis to mīlā,
Pat savu dzīvību ir devis viņa rokās
Un savu mūžu viņa gribai ķīlā.

Kā var to nemīlēt, tam nespriest taisnu tiesu,
Kas devis mums visu, kas vien ņemams,
Un upurējis dvēseli un miesu
Un priecājies, ka ļauj tam palikt zemam?

Kas mūs, dzīvnieku draugus, apgaro? Man liekas, ka tā nav slavas kāre, bet klusa, pieticīga varonība.Varonība,kas neprasa pateicību un arī negaida,lai to skaļiem vārdiem godina.
Pirms pasaules radīšanas Dievs,kā apzinīgs darba darītājs,nolika sev blakus nepieciešamos darba materiālus.Rokas tuvumā atradās uzticība,maigums,nevainība,padevība un citas īpašības,kurām piemīt dievišķs raksturs.Svētie raksti mūs māca,ka Dievs vispirms ir radījis gaisu,tad stādus un pēc tam dzīvniekus un tikai sestajā dienā – cilvēku.Ko viņš pamanīja cilvēka radīšanas brīdī?Uzticība,maigums,nevainība,padevība bija izsīkuši.Tos Dievs bija izlietojis dienu iepriekš,radot dzīvniekus.Ak vai ,pārsteidzīga kļūda ! Bet tomēr Dievs radīja cilvēku,jo tāda bija viņa programma....

Austrāliešu leģenda stāsta,ka drīz pēc pasaules izveidošanās,pasaule tika pārdalīta uz pusēm ar dziļu un platu aizu.Vienas aizas pusē atrodas dzīvnieki,bet otrā pusē cilvēks.Dzīvniekiem nebija pretenziju pret šādu pasaules pārdalīšanu,izņemot suni.... Suns pieskrēja pie dziļās,platās aizas un sāka žēlabaini smilkstēt un gaudot.Cilvēks,izdzirdot viņu,piegāja pie aizas un ,ieraugot suņa acīs žēlabainās lūgsnas,teica:"Lec!"Suns leca.Aiza izrādijās ļoti plata,lai varētu to pārvarēt.Suns tomēr ar priekškājām aizķērās aiz aizas malas.Suns rejot centās uzrāpties augšā.Cilvēks piegāja pie aizas malas,saņēma suni aiz apkakles un izvilka to.Nolika sev blakus un teica:"No šī brīža tu mūžīgi būsi mans ceļa biedrs."

Katrai tautai ir savas teikas un skaidrojumi par suņa ienākšanu cilvēka dzīvē.
Kas tad ir suns? Suns – tā ir Jūsu ēna,jūsu otrais klusējošais "es".Viņš mūs pavada it visur.Diez vai atradīsies uz zemeslodes tāda vieta,kur nebūtu sastopami suņi,vai cilvēkam neievajadzētos šā sabiedrotā palīdzība.
Suns jeb mājas suns(latīņu:Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints(Canis)plēsējs(ietver vilkus,koijotus,šakāļus),kas ir viena no pasugām pelēkā vilka(Canis lupus) sugā.

Cilvēks pieradināja vienu no pelēkā vilka pasugām apmēram pirms 20000 – 15000 gadiem.Vai tik tiešam cilvēks ir pieradinājis suni,kas kļuva par vienu no populārākajiem un visvairāk izmantotajiem mājdzīvniekiem cilvēces vēsturē?Vai nav otrādi,ja suns un cilvēks dzīvoja viens otram blakus un medīja vienus un tos pašus zvērus,abi turējās viens pie otra,rēķinoties ar lielāka medījuma pārpalikumu. Sākumā cilvēks,atrodot mazu vilka kucēnu,turēja to kā "dzīvo noliktavi melnajai dienai",izmantojot suņa gaļu pārtikai. Klimata izmaiņas,ledāju atkāpšanās un jaunā dabas vide radīja būtiskas pārmaiņas iztikas sagādes veidā.

Citiem vārdim – risinājās pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.Ražotājsaimniecības rašanās un nostiprināšanās nozīmēja,ka cilvēks sāka ieņemt īpašu vietu apkārtējā dabā,paceļas tai pāri kā īpaša radība.Cilvēks,kas līdz šai pārejai,iegūdams un izmantodams dabas resursus,bija pilnīgi atkarīgs no dabas,kļuva par būtni,kura spēja ietekmēt dabas procesus,lai ražotu pārtiku.Dzīvojot cilvēka apmetnes vietā,suns aizstāvēja mājas dzīvniekus no mežonīgo zvēru ienākšanas cilvēka apmetnes vietā.Aizstāvēja savu teritoriju un "stiprā zvēra" dzīves vietu,darot cilvēkam dzīvi daudz drošāku.Cilvēks sāka izmantot suņa dabas dotās spējas un pirmo reizi sāka plānot vaislas darbu.

Ļoti daudz piemēru un arhioloģiskie izrakumi liecina,ka šajā pasaulē cilvēka un suņa"draudzība"nav nejauša un vēl jo vairāk kāda "ģeniāla mežoņa apgaismojums".Savstarpējas attiecības(cilvēks-suns) veidojās vairāku tūkstošu gadu garumā.Un te atkal nonākam pie tā ar jautājumu: Kurš kuru tad pieradināja pie sevis?Suns joprojām turpina uzskatīt cilvēku par sava bara pilntiesīgu locekli.Kā lai izskaidrotu šādu situāciju par suņa uzticību un mīlestību pret cilvēku.Vēl jo vairāk – vienmēr gatava atdot savu dzīvību cilvēka labā.Nevienam citam mājdzīvniekam nav tādas attiecības ar cilvēku kā sunim,bet tās ir vēsas,kas piesaisti pie cilvēka nerada.

Laika gaitā,gadsimtiem virzoties uz priekšu,dažādi ir veidojošās suņa attiecības ar cilvēku – vienus pielūdza un viņus ienīda,vienus turēja gaļai un citi dzīvoja augstmaņu pilīs,citus izmantoja kā vilcējspēku.
Ir pienācis mūsu ēras 21 gadsimts ar pavisam citu cilvēka attieksmi pret savu patstāvīgo līdzgaitnieku – suni. Cilvēcei veidojoties,mēs esam sapratuši,ka esam atraduši draugu,bet tas tā nav,jo cilvēks veidoja savu draugu.Šodien cilvēka attieksme pret suni ir dažāda: viņu dievina,mīlē,pacieš,ienīst,bet noteikti ir jāatceras viena īstenība:suni noteikti nevajag žēlot,viņu vajag saudzēt. Suņa ienākšana cilvēka ģimenē,noteikti ir liels notikums,kam ir jāgatavojās nopietni..Tā izvēle ir grūts un atbildīgs darbs,jo suns atradīsies ģimenē ilgstoši.Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi un precīzi izvēlēties kucēnu,kas būs tavs un tikai tavs.Lai veiktu pareizo izvēli,noteikti ir jāiepazīstas ar suņkopības(kinoloģija) stāvokli Latvijā.Dotajā brīdī Latvija ir vairāk kā 150 sunķopības biedrību,klubu,suņu audzētavu,kas ir vesela pasaule ar saviem iekšējiem likumiem,represīviem orgāniem,sava iekšējā mafija.Te ir savi iekšējie karaļi un vienkārši krāpnieki,bet pats galvenais – ir vienkāršs suņkopis,kas apkalpo šo raibo kompāniju ar saviem līdzekļiem.

Vispirms vispusīgi apsveriet,vai jums suns vispār vajadzīgs,vai gribēsiet tā dēļ atteikties no dažādām ērtībām,vai spēsiet ar mierīgu prātu paciest zaudējumus,ko suns augdams var jums nodarīt: vai neiedegsieties dusmās un nesāksiet pērt suni par saplēstu vāzi,norautu galdautu vai sagrauztu kurpi.Cilvēkiem,kas kaislīgi pieķērušies savām dārgajām mantām(paklājiem,pulētās mēbeles,u.t.t.),nevajadzētu domāt par suņa iegādi.Pirms pērkat suni,izziniet,kāds raksturs ir, kādas iedzimtās īpašības piemīt šķirnei,ko esat iekārojis,un apsveriet,vai tās atbilst jūsu dzīves stilam un temperamentam.Jums notekti ir jāpadomā,ka miers un laime jūsu ģimenē valdīs vienīgi tad,ja visi ģimenes locekļi piekritīs suņa iegādei.

Svarīgs jautājums ir:kādām vajadzībām suni vēlaties iegādāties – darbam,sportam vai kā mājas mīluli.
Ja jūs esat izvēlējušies suņa izmantošanas virzienu,tad ir jāizvēlās attiecīgā suņu šķirne.
Darba suns(dienesta) tiek izmantots valsts spēka struktūras(policija,robežsardze,apsardze,neredzīgo pavadoņi,glābēji,gani).Sporta virzienam nav nepieciešami suņi ar agresivitātes pazīmēm,bet ar paaugstinātu vispārējo paklausību,lai varētu izmantot jebkurā suņkopības sporta veidā(VDK,SAD,IPO,Nacionālā daudzcīņa,u.t.t.).Mājas mīlulis var būt jebkuras šķirnes pārstāvis.Te nevar būt runa par suņa lielumu un svaru,bet gan suņu šķirnes izvēle.Šodien ir iespējas iegādāties arī suņus bez "dokumentiem",tas ir bez radu rakstiem.

Tautā šos sunīšus sauc par krančiem,dvorterjēriem,bezdokumentniekiem.Lai kā viņus sauktu,arī šie suņi ir apveltīti ar degsmi būt kopā ar cilvēku savas dzīves gaitās.Mēs ļoti labi redzam,ka darbā un sportā piedalās visvairāk šie suņi – bezdokumentnieki, Ja esat izvēlējies suņa darbības virzienu,tad nākamais svarīgais jautājums; kur pirkt suni(kucēnu)? Ja vēlaties tīršķirnes suni,kā arī saņemt vispusīgu konsultāciju suņa audzināšanā,apmācībā,dresēšanā, un palīdzību visā jūsu suņa turpmākajā dzīvē,tad suns(kucēns) jāpērk vienīgi suņkopības(kinoloģiskā)organizācijā(biedrībā,klubā,audzētavā),nevis pie kāda no daudzajiem suņu tirgoņiem,kas saradušies kā sēnes pēc lietus un kam ir tīri tirdznieciska darbība,kas nerūpējas ne par šķirnes uzlabošanu,ne pārdoto suņu tālāko likteni.Nepērciet suņus no lielajiem metieniem.

Kinoloģija ir zinātne par suņu anatomiju,fizoloģiju,izcelsmi,šķirnes evolūciju,barošanu,selekcijas darbu,uzturēšanu,dresēšanu,tam ir kompleksa pieeja,neatdalot nevienu no tām.
Padomājiet par sava nākamā suņa dzimumu.Kuces ir piekļāvīgākas,vieglāk ir audzināt un dresēt.Suņi,it īpaši lielo šķirņu pārstāvji,prasa visai ievērojamu fizisko spēku,lai tos novaldītu un turētu paklausībā.

Daudz rūpīgāka kažoka kopšana ir garspalvainajiem suņiem,kā īsspalvainajiem suņiem,jo ir šķirnes,kuru apmatojums pakļauts cirpšanai vai trimingam,lai jūsu suns varētu godam pārstāvēt savu šķirni suņu izstādēs.Ja esat visu apsvēruši un izšķīrušies par suņa iegādi,tad vediet to mājās un jau ar tā ierašnās brīdi sāciet pareizi kopt un audzināt.Jūs ne mirkli nedrīkstēsiest aizmirst,ka esat uzņēmušies lielu atbildību par būtni,kas būs pilnīgi atkarīga no cilvēka labvēlības un par to viņš atalgos jūs ar uzticību un draudzību,uz kādu ir spējīgs tikai suns.