Publikācijas

Jautājumi par kucēna audzināšanu,uzturēšanu.

Kāpēc kucēns(suns)jāaudzina un vispār tam būtu kaut kas jāmāca.
Jau no suņu izmantošanas brīža, cilvēks ir sapratis mācīta (audzināta) suņa vērtību ne tikai naudas, bet arī morāles un dvēseles vērtību,kas ir gājis vēstures laika gaitā soli pa solim cilvēkam līdzi.Kā jau Jūs ievērojāt ,ka suns nav līdzīgs mehāniskai mantiņai,bet par pilnīgi saprātīgu būtni nosaukt nevaram.Viņu smadzenes ir sakārtotas ne tā kā cilvēkam.Suns nemāk spriest un viņam ir liegtas daudzas cilvēka emocijas.Toties sunim ir daudzas unikālas individuālas spējas ,kas nav dotas cilvēkam.Tieši šīs spējas tad arī atšķir viņus no mums.Ir vajadzīgs laiks lai saprastu kā suns domā un saprastu, kas viņu liek darīt tādu vai citādu darbību.Pamēģiniet iedot sunim to ko viņam vajag,bet ne to ko Jūs gribat.Šodien cilvēks suni cilvēcisko un iedod tam cilvēka raksturu,kas nav izpētīts un atrasti tā iemesli.Mēs savā naivā sapratnē domājam ,ka suns ir laimīgs no tā. Suns no tā tikai cieš,jo nedod tam izvērsties ar savu būtību un dabas dotajām veltēm. Sunim pamatā nav prātošana un domāšana, bet gan neplānota spontāna rīcība.Ja suns veic kādu negatīvu darbību(iekož pastniekam),tad visos gadījumos 99% ir vainīgs tikai cilvēks.Sunim,tāpat kā jebkuram dzīvniekam ir notektas īpašības,kas padara to laimīgu,bet kad to pietrūkst vai atņem,iestājās pretreakcija.Suņi ar savu universālo valodu savā starpā saprot savas emocijas un darbību,kas nav saprotamas cilvēkam.Daudzi suņi(pat ļoti) jau ir iemācījušies saprast cilvēka valodu.Noteikt pēc viņa mīmikas,žestiem emocionālo un garīgo stāvokli.Bet cilvēks........ Viņš neapgrūtina sevi ar suņa valodas saprašanu,pat ar tiem kas atrodas viņam blakus.Tā , suns saprot saimnieka neapmierinātību,tiklīdz viņš ienāk mājā,bet viņam nav saprotams tā iemesls,lai gan ir sagrauzts dīvāns un piečurāts paklājs.Diemžēl, vienīgais līdzeklis dot iespēju saprast sunim,ka tas dara kaut ko nepareizi ir tā audzināšana,mācīšana,dodot iespēju saprast un pilnveidot sevi.Suns ir bara dzīvnieks un tāpēc,kad saimnieks(barvedis) ir dusmīgs,viņš nedomā kāpēc,bet pieņem to kā faktu.Appusēja saprašanās balstās uz vienkāršu un maigu iedarbību uz suni,uz viņa uztveri un saimniekam jau no paša suņa iegādes brīža ir jāliek saprast kucēnam(sunim),kas tieši no dzīvnieka tiks prasīts.Vispirms ir jāņem vērā, ka suņa apmācības izdošanās ir atkarīga ne tikai no suņa spējām, bet arī no saimnieka(apmācītāja) rakstura un spējām.Lai veiksmīgi audzinātu(mācītu) suni saimniekam ir jāiemācās saprast sava suņa darbības un uzvedības matīvus.Katram kucēnam (sunim)ir nepieciešama individuāla pieeja,bet ne barga un šabloniska audzināšana(mācīšana),kas var pazudināt nedrošus, nervozus kucēnus tālākajā viņu dzīvē.Manuprāt,vislabākā audzināšanas (apmācības) forma ir tāda, kur ar to nodarbojās pats suņa saimnieks,apmācības grupās, zinoša instruktora vadībā.Audzināšanas darbība uz suni ir harmonija starp suni un saimnieku,kas palīdz nobremzēt jebkuru nevēlamu suņa darbību.Protams,ka nekas tik stipri nesatuvina suni ar saimnieku kā kopīgs darbs.Turklāt katrā kopdarbības brīdī katru reizi ko vērtīgu ir iemācījies ne tikai suns,bet arī saimnieks. Abiem ir jāmācās saprast viens otru.

Kas jāmācās obligāti un ko var nemācīt.
Varu pateikt,ka obligāti,pie kucēna audzināšanas nav nekas.Saimniekam praktiski ir jāizvēlās suņa izmantošanas darbība viņa dzīves gājumā.No tā izriet nepieciešamība pēc vajadzīgās audzināšanas(apmācības).Lai būtu audzināts suns tam ir nepieciešamas pamatzināšanas, kas izpaužas ar paklausību neordinārās situācijās Obligāti katram sunim būtu jāmāk paklausība(kas būtu kā reizrēķins) un tās ir dažādas pēc suņa lieluma, šķirnes, vajadzības.Apmācības laikā saimniekam ir iespējas labāk izzināt savu četrkājaino mīluli un labās spējas virzīt savā labā, bet negatīvās nobremzēt.Saimnieks sunim(kucēnam) māca tikai to ,kas būtu nepieciešams saimnieka un viņa suņa kopdzīvē, "nepiesmērējot"suņa galvi ar nevajadzīgi liekām komandām,jo tas apgrūtina ātru komandu izpildi.

Vai nevar paļauties uz suņa iedzimtajiem instinktiem vien.
Cilvēka izpratnē sunim ir pozitīvie un negatīvie iedzimtie instinkti,ko meistarīgi cilvēks var attīstīt vai slāpēt,izejot no apstākļiem.Medību sunim,kas dzīvo pilsētā un netiek izmantots medībās, dziņas instinkts ir jāslāpē.Suns,kas tiek izmantots meklēšanas dienestā, dziņas instinkts ir jāattīsta un pat jākontrolē, jāuztur.Uz iedzimtajiem instinktiem nekādā gadījumā nevar paļauties,bet tie ir izmantojami cilvēka labklājības celšanai saprātīgās robežās.

Ar ko sākt kucēna audzināšanu jau no pirmajām dienām ģimenē.
Vispirms ģimenē krietni un vispusīgi apsveriet,vai Jums suns vispār ir vajadzīgs,vai gribēsiet tā dēļ atteikties no dažas ērtības,vai spēsiet ar mierīgu prātu paciest dažus pat būtiskus zaudējumus,ko kucēns augdams var Jums nodarīt,vai neiedegsieties dusmās un nesāksiet pērt kucēnu par saplēstu vāzi,norautu galdautu vai sagrauztu kurpi. Ja esat iegādājies kucēnu,tad ir gluži vienalga,vai nopirki pa pieciem latiem visparastāko jaukteni vai samaksāji tūkstošus par izcilu šķirnes suņu kucēnu.Kā vienam,tā otram ir nepieciešama pareiza kopšana,barošana un audzēšana,jusu pūliņi,mīlestība un saprāts,lai kucēniņš izaugtu par spēcīgu,veselīgu suni un dāvātu saimniekam to prieku,ko viņš no sava četrkājainā drauga gaida. Tiko mājās pārnestam kuēnam jāierāda "vieta".Tas nozīmē gan midziņu gulēšanai,gan pastāvīgo patvērumu, kas pieder kucēnam un tikai.Viņa vieta nedrīkst atrasties ne pie krāsns vai radiatora,arī ne caurvējā,ne vannas istabā,ne tumšā priekštelpā vai koridorā.Vietai ir jābūt tādā dzīvokļa daļā,kur kucēns netraucē pārējos dzīvokļa iemītniekus un tie viņus.Un tomēr neaizmirstiet,ka kucēns vienmēr grib būt cilvēka tuvumā,kurus mīl. Ir jāizdomā noteikti laikus suņa vārds,lai jaunais ģimenes loceklis nebūtu tikai "viņš","suns",vai kucēns.Nav vēlams kucēnam piešķirt cilvēka vārdu, kas vēlāk var radīt neērtas situācijas. Ja laika apstākļi atļauj,ieteicams kucēnu ikreiz pēc pamošanās, vai ēšanas iznest vai izlaist ārā.Šādi rīkojoties Jūs ļoti ātri kucēnu pieradināsiet pašam prasīties ārā Ieteicams periodā,kāmēr istabā vēl gadās pa peļķītei vai kaudzītei,saritināt paklājus.Jau no paša mazotnes suņuks jāpieradina pie apstākļiem ko drīkst un ko nedrīkst ar darbībām lai pārtrauktu nevēlamu darbību. Proti,pēc stingrās pavēles der mazulim diezgan sāpīgi uzšaut ar salocītu avīzi,tievu siksniņu vai žagariņu pa to vietu,ko pats Dievs šādai nodarbībai atvēlējis.Tā nav necietsirdība,ne nežēlība,turklāt būs jāizmanto tikai pāris reizes.No pieredzes droši varu teikt,ka pozitīva reakcija būs apgūta pāris dienās. Nu esam nonākuši pie jautājuma,kas ir viens no svarīgākajiem suņa(kucēna) dzīvē – tā ir barošana.No tās ir ļoti lielā mērā atkarīgs,cik spēcīgs,cik veselīgs un pat cik skaists izaugs jūsu suns.Par suņa ēdienkarti Jums būtu jākonsultējās ar vetārstu ,bet vienu gan varu pateikt,ka dienas režīms,barošanas reizes būtu stingri jāievēro,kas vēlāk suņu mācībās ļoti palīdzētu veidot kontaktus neordinārās situācijās.

Kā ieaudzināt paklausību? Ar sišanu,lai baidās,ar mielošanu lai jūt atkarību,pierunāšanu,lai saprot?
Suņa paklausību var tikai ieaudzināt ar pacietību un mīlestību, veicot pastaigas un nepārtraukti esot kontaktā.Šāda vardarbība kā sišana,lai baidās nav pieņemama jebkurā variantā.Vardarbība nekad nerada paklausību un mīlestību,bet aklu padevību,kas noved pie ekstrēmām situācijām ar negatīvām sekām. Mielošanai ir jābūt savlaicīgai par labu uzvedību un labiem darbiem,ko kucēns ir paveicis.Tikai nevajag sajaukt kucēna barošanu ar mielošanu,kam ir jā būt kā apbalvošana.No brīža,kad kucēnu atvedāt mājās,viņš ir pilnīgi atkarīgs no sava saimnieka.Suņa pierunāšana Jums neizdosies un tā mēģinājuma laikā,rāpojot pa zemi ar harizmātisko pieeju,Jūs nonāksiet zemākā stāvoklī par savu suni.

Vēlamās apmācības biežums un regularitāte.
Nevar noteikt,cik bieži ir jāmāca kucēns suns,lai viņš būtu paklausīgs. Viņam ir jāvelta ik brīdi pie jebkuras saskarsmes un jebkurā vietā.Sākumā ir audzināšana,bet vēlāk pāriet uz apmācību, kas ir audzināšanas rezultāts.Audzināšana ir jebkurš saimnieka kontakts ar kucēnu,kā pozitīvā tā negatīvā saskarsmē.Apmācības notiek elastīgā veidā, izmantojot kucēna veselības stāvokli,attieksmi pret saimnieku un protams pamatnoteikums – ēstgriba.Audzināšanai vai apmācībai ir jānotiek saimnieka un suņa pastaigas laikā,ievērojot pamatprincipu no vienkāršā un sarežģīto,no vieglākā uz grūtāko paņēmienu.Tad veiksme un rezultāts Jums suņa(kucēna) audzināšanā(apmācībā) būs garantēta